Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
No ikdienas datoru problēmu risināšanas līdz vidējā līmeņa vadītājam
Pēdējās izmaiņas veiktas:
02.07.2010

Aleksandrs Vorobjovs, Universitātes Avīze
Īsi pēc maģistra grāda iegūšanas datorzinībās Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē Juris Trošins no tehniskā atbalsta speciālista kļuva par ekspertu uzņēmumā „Mebius IT”, bet pēc nepilna gada – jau par uzņēmuma tehniskā atbalsta nodaļas vadītāja vietnieku.

Juris bija pieteicies studijām gan Fizikas un matemātikas, gan Ekonomikas un vadības fakultātē. Kad kļuva zināmi pozitīvie rezultāti fizmatos, viņš nekavējoties piereģistrējās studijām šajā fakultātē, nemaz nepainteresējoties par iestāšanās rezultātiem otrā fakultātē. Juris atzīst, ka datori nav bijuši viņa intereses objekts kopš bērnības. Iespējams, tādēļ, ka Ludzas vidusskolā, kur puisis mācījās, pirmie datori kļuva pieejami laikā, kad viņš jau mācījās 10.klasē.

Jau pirmā kursa otrajā semestrī Juris sāka strādāt savā pirmajā darba vietā - Valsts Ieņēmumu dienestā lielo nodokļu maksātāju pārvaldē par referentu. Darbs maz bija saistīts ar programmēšanu – „skraidīju, un dāmītēm piespiedu any key”, tā savus pirmos pienākumus raksturo Juris. Studijas ar darbu apvienot nav vienkārši, un tas bijis iespējams, galvenokārt, pateicoties priekšniecības saprotošajai attieksmei.

Pēc gada Juris aizgāja strādāt par sistēmas administratoru uzņēmumā „Elko Group”, bet vēl pēc gada uzsāka darbu uzņēmumā „Informācijas Tehnoloģijas”, kurā administrēja datu bāzes un iekšējo datorsistēmu. Šis darbs jau bija tuvāk Jura izvēlētajam darba profilam. Vēlāk „Informācijas Tehnoloģijas” pārtapa par „Mebius IT”.

Iztēlojoties uzņēmuma amatu struktūru kā kāpnes, Juris šobrīd ir šo kāpņu vidū – viņš pārstāv vidējo menedžmentu. Viņš atzīstas, ka negribētu būt nedz uzņēmuma direktors, nedz viņa vietnieks. Jura amats ir „nodaļas priekšnieka vietas izpildītājs”, kas nav gluži tas pats, kas vietnieks, bet atbildība tāda pati. Savā nodaļā ar nemainīgu kolēģu sastāvu viņš strādā jau ilgāku laiku, un ir izveidojušās stabilas iekšējās attiecības, kuras negribētu mainīt. Jurim svarīga šķiet profesionālā izaugsme: „nevēlos iestrēgt savā profesionālajā izaugsmē ar to brīdi, kad kļuvu par priekšnieku. Bieži ir tā – ja darbiniekam uzliek papildus pienākumus saistībā ar citu cilvēku darba vadīšanu, viņa paša attīstība atkāpjas otrajā plānā”.

Nodaļa, kuru Juris pārstāv, risina gan ikdienišķas, gan netriviālas problēmas, viņu darbā ietilps arī sniegt palīdzību administratoriem, kuri netiek galā ar dažādām problēmām. „Šī darba specifika prasa spēju pietiekoši ātri apgūt liela apjoma informāciju,” uzsver Juris. Te noder Universitātes ieliktās pamatzināšanas un koncepti, kuros, izmantojot loģisko domāšanu, var atrast administratora nepamanītu kļūdu. Papildus problēmu risināšanai Jura vadītā nodaļa lasa Oracle University kursus un rīko tehniskas dabas seminārus, kuros stāsta klientiem par tēmām, kuras ir saistītas ar Oracle tehnoloģijām.


Mērot diploma vērtību un kvalitāti

Lūgts novērtēt Fizikas un matemātikas fakultātē iegūtās izglītības kvalitāti, kā vērtīgāko ieguvumu Juris min iegūtās pamata zināšanas par programmēšanu kopumā un informācijas sistēmu projektēšanu. Pirmajā kursā tika dots akadēmisks ieskats šajās jomās, un daudz uzmanības tika veltīts matemātikai, taču, Juris atzīst, ka praktiskās sagatavotības sākumā, vismaz viņam, nebija un lielāko pieredzi viņš guvis tieši darbā, nevis studijās. Juris ar nožēlu atzīst, ka laikā, kad viņš studēja, datorzinību bakalaura studijās vēl nebija tāda dalījuma, kāds ir ieviests tagad, kas, viņaprāt, ir ļoti lietderīgs jauninājums. Savukārt, attieksme pret pasniedzējiem un izglītības kvalitāti mainās, paplašinot zināšanas un pieredzi – studiju sākumā pasniedzēja teiktais tiek uztverts kā vienīgais pareizais un tiek augstu respektēts, bet, kad studentiem pašiem pieaug praktisko zināšanu bagāža, viņi pasniedzējus sāk vērtēt kritiskāk.

Juris atzīst, ka darba apvienošana ar studijām var atsaukties uz izglītības kvalitāti, tomēr tas lielā mērā esot atkarīgs no paša studenta. Studentiem, kuri ir ļoti cītīgi, šī negatīvā ietekme ir krietni mazāka. Šo īpašību Juris uz sevi neattiecina, un atzīstas, ka ir studējis, lai iegūtu diplomu, kas pats par sevi ir vērtība. Tagad, pašam atlasot jaunos darbiniekus, Juris pievērš pastiprinātu uzmanību tam, lai pretendentiem būtu augstākā izglītība IT jomā, tomēr par diplomu vairāk viņu interesē pretendenta reālā darba pieredze.

Beidzot studijas, Juris izstrādāja maģistra darbu „Tehniskā atbalsta procesu pārvaldība, balstoties uz ITIL standartiem”, kuru vadīja Aivars Niedrītis. Darbā aprakstīts ITIL ("Information Technology Infrastructure Library") jeb dažādu standartu kopums, kas ietver ļoti daudzas jomas: sākot ar kādas datorsistēmas izstrādi, dokumentāciju līdz pat uzturēšanai un tehniskajam atbalstam. Uz darba izstrādes brīdi Juris jau diezgan ilgi bija strādājis tehniskajā atbalstā, tādēļ pārvaldīja tā procesus un to atbilstību minētiem standartiem.

Juris skaidro sava maģistra darba būtību: „Lielu daļu tehniskā atbalsta darba sastāda citu administratoru konsultēšana. Ja viņiem rodas problēmas, tehniskajam atbalstam šī informācija ir jāpieņem, jāreģistrē pieteikums, jāapstrādā, lai novadītu problēmu līdz risinājumam. Šos soļus var aprakstīt ar procesu diagrammu. Lai pēc iespējas efektīvāk sniegtu atbalsta pakalpojumus, šis process ir jāsistematizē, lai problēmu varētu atrisināt pēc iespējas ātrāk, kvalitatīvāk un efektīvāk. Piemēram, ja pieteikumu ir daudz, bez šīs sistematizācijas var iestāties haoss – kam atbildēt pirmajam, ko darīt ar šo sūdzību un kam sūtīt šo pieteikumu? Sistematizējot ienākošo informāciju, samazinās darbinieku slodze, savukārt klienti ir apmierināti”,

Juris uzsver, ka datu bāzes, kuras viņš administrē šodien, nākotnē kalpos par pamatu informācijas sistēmām, kuras programmētāji vēl tikai izstrādā. Zināšanas par šo lietu uzbūvi, lai arī tika veiksmīgi aizmirstas pēc tuvākās sesijas, kaut kur nemanot tomēr ir nogulsnējušās, un, runājot ar klientiem vai sastopoties ar kādu neskaidrību, lekcijas solā iegūtās zināšanas „uzpeld” un palīdz dažādu problēmu diagnostikā un risināšanā. Vērtējot studiju procesa sociālo nozīmi, Juris piemin studiju biedrus un šajā laikā aizsāktās draudzības, kas ir „uz atlikušo mūžu”, tāpat augstskolai var pateikties par iepazīšanos ar izvēlētās jomas „virtuvi”.


Pieprasījums pārspēj piedāvājumu

Jautāts par darba tirgus iespējām datorspeciālistiem, Juris atzīst, ka pieprasījums ir ļoti liels, bet adekvāta piedāvājuma praktiski nav, tādēļ ar datorzinātnēm saistītiem uzņēmumiem jaunu kadru piesaistīšanas ziņā klājas ļoti grūti.Kā problēmu Juris min to, ka ir daudz tādu topošo datorspeciālistu, kuriem ir maz praktiskās darba pieredzes, bet ir pretenzijas uz augstu atalgojumu – Ls 500 – 700 mēnesī. „Lai arī Rīgai un pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem tās nevar dēvēt par lielām summām, tomēr pilnīgi zaļam gurķim tas ir par daudz, ņemot vērā, ka uzņēmums vēl ieguldīs daudz resursu jaunā darbinieka izglītošanā”, uzsver Juris. Daudziem uzņēmumiem šādu izglītošanu ir grūti atļauties.

„Pateicoties darba specifikai, ir iespējas nepārtraukti mācīties kaut ko jaunu”, uzsver Juris. No jaunajiem darbiniekiem tiek prasīts, lai viņiem būtu vēlme dinamiski apgūt jaunas zināšanas un profesionāli attīstīties. Juris norāda, ka iespējas un prasības nemitīgi mācīties un apgūt kaut ko jaunu ir visu IT jomā strādājošo uzņēmumu nerakstīts likums. Tas ir tāpēc, ka IT pasaule attīstās ļoti strauji, klajā nemitīgi nāk jaunas tehnoloģijas un jaunas metodes. Tādēļ, lai saglabātu savu konkurētspēju, šie jauninājumi ir nepārtraukti jāapgūst. Vienlaikus Juris norāda, ka tehnoloģiju ir ārkārtīgi daudz, un nav iespējams kļūt par profesionāli visās.

Veiksme karjerā

Jautāts par savas karjeras veidošanu, Juris nenoliedz, ka viņam daudz palīdzējusi veiksme: „Veiksme izvēlēties uzņēmumu, kurā strādājot jutos labi un tā jūtos joprojām, jo ir brīnišķīgi kolēģi. Ja darbā ir labs, zinošs priekšnieks, zinoši kolēģi, tad no viņiem tu daudz ko mācies, bet viņi – no tevis. Tādēļ ir ārkārtīgi interesanti strādāt ar par sevi zinošākiem cilvēkiem.”

Juris neizprot, kas motivē cilvēkus bieži mainīt darba vietas: „Nezinu, kā vaina tā ir – menedžmenta vai paša cilvēka, kas nevar piespiest menedžmentu viņam piedāvāt saistošāku darbu tajā pašā uzņēmumā. Man gan darba specifika, kad nemitīgi uzzini kaut ko jaunu, salīdzinoši nostāvējušās darbā neļauj justies garlaikotam, lai arī ar nelielām pārmaiņām jau septiņus gadus strādāju viena un tā paša uzņēmuma tehniskā atbalsta nodaļā. Tieši manis izvēlētā darba joma - datorzinātnes, ļauj nejusties ierūsējušam, ilgstoši darot nemainīgu darbu. Darba specifika praktiski nemainās, šajā ziņā mans darbs ir nedaudz konservatīvs, taču tēmas, ar kurām saskaros darbā, ir dažādas un mainīgas!”

Raugoties tuvākā nākotnē Juris savu laiku plāno veltīt praktiskam darbam – dodot priekšroku pieredzes gūšanai un kvalifikācijas celšanai savā darba vietā nevis doktorantūras studijām. Juris novērtē darba vietas piedāvātās plašās profesionālās izaugsmes iespējas, kas iekļauj specifisku zināšanu apguvi, un piebilst, ka tādas ne vienmēr ir pieejamas studiju programmās.

09.10.2007.