Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Kad fascinē nezināmais
Pēdējās izmaiņas veiktas:
02.07.2010

Rita Tālmane, LU Karjeras centrs
„Tas ir zināms adrenalīns, ka vari piedalīties pētījumā, kas ir inovatīvs un jauns”, tā savas izjūtas, strādājot pētniecībā, raksturo Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras docents un pētnieks Jānis Ancāns.

Viņš ir absolvējis bakalaura un maģistra programmas LU Bioloģijas fakultātē, doktorantūrā studējis Bredfordas Universitātes (Anglija) Biomedicīnas zinātņu departamentā. J.Ancānam ir ievērojama starptautiskā pieredze: dalība konferencēs, sadarbība projektos, stažēšanās ārzemju augstskolās. Ir paveikts ievērojams zinātniski - pētniecisks darbs cilmes šūnu pētniecībā un to pielietojumā medicīnā Latvijā. Viņš ir arī daudzu zinātnisko publikāciju autors.


- Kas ietekmēja Jūsu interesi par bioloģiju?

Tā bija interese par bioloģiju kā zinātni, par dzīvības procesiem, par šūnām. Jau no bērna kājas esmu interesējies par dažādiem dabas objektiem: kukaiņiem, tārpiem un augiem. Ir bērni, kuriem varbūt vairāk interesē konstruktori, spēles ar bumbu vai klavierspēle, savukārt, mani interesēja viss, kas saistījās ar dzīvo dabu. Pamatskolā skolotāji bija entuziasti un pat vairāk nekā vidusskolā veicināja šo interesi. Stājoties augstskolā, iesniedzu dokumentus gan Bioloģijas fakultātē, gan, tolaik - Medicīnas akadēmijā. Tā kā Bioloģijas fakultātē iestāšanās process bija vienkāršāks, iestājos tur. Tobrīd vairāk interesēja pētniecība. Varbūt tagad stātos Medicīnas akadēmijā... Kāpēc? ...tā ir stabila profesija, bet neizslēdz arī iespēju darboties pētniecībā. Ārstiem, kas saistīti ar Universitātes klīniku vai Universitāti, ir arī pētniecības darbs. Viņi nav pilna laika pētnieki, bet apvieno savu profesionālo darbību medicīnā ar pētniecību.


- Tātad vēlme pievērsties pētniecībai parādījās jau sākumā, izvēloties studiju virzienu?

Tas jau tāds ambiciozāks mērķis - atrasties tur, kur iespēja atrast ko jaunu un ļauties izaicinājumam izpētīt kaut ko tādu, kas iepriekš nav bijis zināms.
Pētniecības joma un specifika man bija pazīstama, jo tēvs padomju laikos strādāja Organiskās sintēzes institūtā, un zinātnieku dzīve tajā laikā izskatījās ļoti liberāla. Zinātnieki dzīvoja salīdzinoši brīvi, atšķirībā no citām darba ļaužu grupām. Un neteiktu, ka tas ir mazsvarīgs faktors manai izvēlei.


- Kāpēc kā pētniecības virzienu izvēlējāties šūnu bioloģiju?

Mēs sastāvam no šūnām, visas dzīvības formas ir šūnas. Bet interese par šūnu bioloģiju radās 12.klases beigās, kad bija intensīvāk jāpiedomā pie izvēles. Vairāk interesēja mikropasaules līmenis: molekulārā vai šūnu bioloģiju. Mani vienkārši fascinēja nezināmais.


- Kādi bija studiju laika ieguvumi: personīgie un profesionālie?

Entuziasms un pārliecība, ka šī ir tā tēma, kas mani interesē. Vecāki bija ņēmuši man skolotāju angļu valodā un tad, kad sākās kustība uz ārzemēm, pateicoties labām angļu valodas zināšanām, dabūju stipendijas un tiku uz modernām laboratorijām Skandināvijā. Tolaik tas bija ļoti progresīvi un pašam likās, ka viss ir iespējams, vajag tik darīt. Vēlāk dabūju doktorantūras stipendiju Anglijā, kur pētniecība bija ļoti augstā līmenī.
Par personīgajiem ieguvumiem runājot, pats studiju laiks biologos bija ļoti interesants. Neliels kurss, kur viens otru labi pazīst, un vietējās biologu tradīcijas studiju vidi padara ļoti draudzīgu.


- Kā izvērtējat starptautiskās sadarbības nozīmi savā darbā?

Kamēr es biju Anglijā, tur bija labi situēta un pozicionēta pētnieciskā laboratorija, kas darbojās kā pulksteņa mehānisms. Es, studentiņš būdams, jau braukāju uz konferencēm ne kā vienkārši klausītājs, bet pašam bija publiskās uzstāšanās konferencēs, bija daudz rakstu - karjera aizgāja līknē uz augšu.


- Kura ārvalstu pieredze ir bijusi profesionāli nozīmīgākā?

Visa ārzemju pieredze bija profesionāli nozīmīga un lietderīga. Japānā, piemēram, es apguvu vairākas jaunas eksperimentālās tehnikas, kas tajā laikā bija modernas un sarežģītas tehnoloģijas. Zinātnē būtiska ir secīga attīstība- tas, ka nepārtraukti darbojies un attīsti sevi profesionāli. Svarīgākie ieguvumi no studijām un prakses ārzemēs man ir: pētniecības metožu apgūšana, savādākas darba vides iepazīšana un pētniecība internacionālā kolēģu grupā, kur katrs no pētniekiem nāk ar savu, no citiem atšķirīgu pētnieciskā darba un studiju pieredzi.


- Kādas kvalitātes, zināšanas un prasmes prasa zinātniskais darbs?

Pirmkārt, tas ir specifisks un ļoti individuāls darbs. Jārēķinās ar neprognozējamu darba apjomu, it īpaši sākuma periodā. Arī daudzās citās jomās jaunie censoņi raujas brīvdienās un svētku dienās, zinātnē tas ir diezgan ierasti. Pats nepatīkamākais var būt tas, ka ieguldītais viena vai pāris gadu darbs var būt nogurdinošs, nedot rezultātu un finālā - pat bezjēdzīgs. Tā ir šī darba ēnas puse un dzirdēts, ka cilvēks, nopūloties un neredzot rezultātu, zaudē pilnīgi jebkādu interesi par zinātni. Tā ir tāda pacietības trenēšana: spēt izvērtēt rezultātus, apstāties un varbūt pat neturpināt. Studentam parasti tādas izvēles greznības nav, darba vadītājs lūdz izvēlēties vienu no tēmām un studentam vairāk vai mazāk jāpieturas pie tās. Protams, ir jābūt patikai un interesei par to, ko tu dari, jo skatoties uz darba apjomu un darba samaksu es nevarētu teikt, ka ir izdevīgi būt zinātniekam. Kā pozitīvā puse pētnieka darbā jāpiemin mainība - citās profesijās darbības loks ir ierobežots.

 
- Strādājat zinātniski-pētniecisku darbu un reizē meklējat finansējumu tā turpināšanai. Vai zinātnieks mūsdienās var būt tikai zinātnieks?

Ja ir jāizvēlas, priekšroku dodu darbam, kur nav jānodarbojas ar finansējuma piesaistīšanu, apgūšanu, papīriem, atskaitēm utt. Strādājot par laboratorijas vadītāju, ļoti daudz laika, ko varētu veltīt pētniecībai, patērēju menedžmentam. Ja ir vēlme pievērsties tikai pētniecībai, ir jāstrādā institūcijā, laboratorijā, kur ir spēcīgs menedžments un kur var netraucēti nodarboties ar eksperimentālo darbu.


- Konfūcijs ir teicis: Izvēlies darbu, ko mīli, un tev vairs nekad savā dzīvē nebūs jāstrādā? Vai variet šo teicienu attiecināt uz sevi?

Jā, tas ir zināms adrenalīns, ka vari piedalīties pētījumā, kas ir inovatīvs un jauns. Tāpat darba radošais gars, iepazītā akadēmiskā vide un piedalīšanās zinātniskos pasākumos, tas viss sniedz gandarījumu un tajā arī gūstu garīgu baudījumu. Un Konfūcija doma par to, ka nav jāstrādā, apstiprinās, un ne jau tāpēc, ka tu neko nedari, bet tāpēc, ka gūsti baudu no padarītā.


- Bioloģijas studentus sastopat gan fakultātē, gan Kleistos, Bioanalītisko metožu laboratorijā. Ko mūsdienu studentos vērtējat visaugstāk?

Viņi ir brīvāki, un līdz ar to arī atmosfēra laboratorijā ir brīvāka, studenti aktīvi piedalās pētniecības procesos. Bet ideāli ir, ja brīvība ir kombinācijā ar iniciatīvu. Studenti, kuriem piemīt šīs īpašības, arī ir vislabākie.


- Ko Jūs studentiem ieteiktu, kādus faktorus ņemt vērā, izvēloties strādāt zinātnē?

Visās Eirobaromenta aptaujās darbs zinātnē tiek vērtēts kā augsta prestiža profesija. Tas, protams, tiešā veidā nekorelē ar situāciju Latvijā. Latvijā ieteiktu skatīties un plānot uz priekšu, kādas ir iespējas un kādas nozares šeit ir attīstītākās. Turpinot izglītību un neslinkojot, mērķtiecīgi attīstot savu profesionālo karjeru, visu var paveikt un pētīt tēmu, ko pats esi izvēlējies.

12.06.2009.