Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Jauni izaicinājumi ir karjeras pamatā!
Pēdējās izmaiņas veiktas:
02.07.2010

Ieva Tetere ir SEB Unibankas valdes locekle un finanšu direktore.  1994. gadā viņa absolvēja Latvijas Universitāti, iegūstot angļu valodas un literatūras skolotājas profesiju. Vēlāk viņa uzsāka savu karjeru PricewaterhouseCoopers, ieguva starptautisku darba pieredzi Londonā un 2003. gadā - maģistra grādu ekonomikā.

- Vai izvēle pāriet no angļu valodas un literatūras uz ekonomikas jomu bija nejauša?

Pievērsties ekonomikai es noteikti nebiju plānojusi, tā bija nejaušība, kurā saskatīju jaunus izaicinājumus. Vidusskolā es izvēlējos studēt angļu valodu un literatūru, jo biju pārliecināta, ka valodu var apgūt un arī mācīt daudz interesantākā, foršākā un aizraujošākā veidā, nekā to lielākoties dara skolā. Reizē vēlējos arī jaunu izaicinājumu. Pēc studijām LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē strādāju Mārupes vidusskolā, un bērniem manis pielietotās jaunās mācību metodes ļoti patika.

- Kāpēc Jūs nolēmāt uzsākt savas darba gaitas PricewaterhouseCoopers?

90. gadu sākums bija laiks, kad notika straujas izmaiņas valstī. Tajā laikā šī izvēle bija kārtējais izaicinājums, un es, bez iepriekšējās darba pieredzes un liela priekšstata par to, kas ir audits, pieteicos darbam starptautiskā uzņēmumā. Strādājot arī apguvu ekonomikas un grāmatvedības pamatus, ieguvu Anglijas zvērināto grāmatvežu un revidentu sertifikātu.

- Tad Jūs atkal atgriezāties universitātes solā, bet jau kā maģistrantūras studente….

Jā, gribēju papildināt savas zināšanas ekonomikā. Studējot bija trīs grupu priekšmeti: tie, kuros man jau bija zināšanas; priekšmeti, kurus man nebija izdevies apgūt praksē, un trešā grupa - priekšmeti, kas īstenībā traucē, jo finanšu darbības praktiskajā dzīvē reizēm nesaskan ar to, kas rakstīts grāmatās. Tomēr uzskatu, ka akadēmiskās zināšanas dod plašāku skatījumu uz lietām, tāpēc arī izšķīros par labu maģistrantūras studijām LU.

- Kāpēc izvēlējāties LU?

LU ir sirdij tuvāka, šeit jau es biju studējusi iepriekš, labi pārzināju mācību stilu un zināju, ko no studijām varu sagaidīt. Uzskatu, ka LU piedāvā augstvērtīgas studiju programmas, tomēr ļoti svarīga ir arī studenta paša iniciatīva, jo augstskolas mērķis nav zināšanas “ar karotīti liet iekšā”.

- Kā nonācāt pie šāda secinājuma?

Pie mums, SEB Unibankā, darbu ir atraduši daudzi Latvijas Universitātes studenti un absolventi, kas ir pierādījuši sevi kā zinoši, gudri, mērķtiecīgi un iniciatīvas bagāti profesionāļi. Ir gandarījums strādāt ar centīgiem un zinošiem jaunajiem kolēģiem un vērot viņu izaugsmi organizācijā.

- Vai iepriekšējā darba vietā bieži nācās pielietot savas angļu valodas zināšanas?

PricewaterhouseCoopers ir starptautisks uzņēmums, kur komunikācija notiek angļu valodā. Sākumā bija grūti, jo bija jāpāriet uz biznesa angļu valodu, kuru nebiju mācījusies Universitātē. Arī SEB Unibanka, kur šobrīd strādāju, ir starptautisks uzņēmums un bieži nākas komunicēt ar kolēģiem Zviedrijā, Lietuvā un Igaunijā.

- Kāpēc nolēmāt turpināt darba gaitas SEB Unibankā?

Strādājot PriceWaterhouseCoopers, mums izveidojās sadarbība ar SEB Unibanku, pazinu daudzus kolēģus šajā bankā. Un, kad nāca piedāvājums no SEB Unibankas pievienoties viņu kolektīvam, piekritu, jo šis ir starptautisks uzņēmums, pietiekami liels, atpazīstams, un es vēlējos strādāt uzņēmumā, kas darbojas finanšu tirgū.

- Kas Jums šķiet veiksmīgas karjeras pamatā?

Paša cilvēka gribasspēks. Un, protams, ģimene. Man jāsaka liels paldies manai ģimenei par to, ko līdz šim esmu sasniegusi. Mēs saviem vecākiem esam pieci bērni, un tas arī laikam bija noteicošais dzinulis - pašai visu sasniegt.

- Kāda nozīme ir izglītībai veiksmīgas karjeras veidošanā?

Izglītībai noteikti ir nozīme. Studenti, kas mūsdienās pabeidz universitāti, ir ļoti strādāt griboši, taču ir jāpatur prātā, ka akadēmiskās zināšanas arī ir svarīgas, un ir jāturpina izglītoties.

- Jūs esat ieguvusi labu darba pieredzi, strādājot Londonā. Kāda nozīme ir iegūtai darba pieredzei ārzemēs?

Darba pieredzei ārzemēs ir liela ietekme uz cilvēku un viņa skatījumu uz dzīvi. Es noteikti ieteiktu studentiem braukt un pastrādāt citur un tad atgriezties atpakaļ. Skumji ir tas, ka mēs esam maza tauta lielajā globālajā ekonomikā un politikā. Kad biju Londonā jutu, ka Londona ir daļa no globālā tirgus, jo pasaulē ir divi finanšu centri - Ņujorka un Londona. Tāpēc, kad notika 11. septembra uzbrukums Pasaules Tirdzniecības centram, es jutu, ka Londona ir tik atvērta tam, kas notiek pasaulē un bija sajūta, ka tas notiek kaut kur blakus. Tāpēc es ieteiktu jauniešiem ienest šo sajūtu arī Latvijā - lai cilvēkiem ir plašāks skatījums uz lietām, kas notiek pasaulē.

- Kādas rakstura īpašības var iegūt, strādājot ārzemēs?

Es kļuvu pieredzējušāka, sociāli atbildīgāka, kā arī ieguvu spēju saprast citu tautību cilvēkus, viņu atšķirības, kļuvu atvērtāka, un, pats galvenais, guvu atziņu, ka nedrīkst mērīt cilvēkus, salīdzinot ar sevi.

- Un arī angļu valodas zināšanas uzlabojās…

Jā, Londonā angļu valodas zināšanas uzlabojās. Kad atgriezos Latvijā, jutu, ka tā valoda paliek ārzemnieka lietošanas līmenī, taču, kad dzirdu native english, tad izbaudu lielu piepildījumu.

- Ekonomiku izvēlās studēt daudzi jaunieši, bet vai tā ir tik pieprasīta?

Ekonomistiem ir tik daudz iespēju kur strādāt, profesijas ir tik daudzas un dažādas - grāmatvedība, biznesa kontrolieri, finanšu joma, statistika. Interesanti būs gan tiem, kas strādās ar cipariem, gan tiem, kas strādās ar cilvēkiem.

- Kā Jūs vērtējat mūsdienu studentus un tieši tos, kas studē ekonomiku?

Rudenī pati lasīju lekcijas Banku Augstskolā, un secināju, ka studenti ir zinātkāri un jau ir ieguvuši darba iemaņas - strādā ļoti tuvu savai profesijai. Viņi zina, ko grib un kur turpmāk strādās, ko grib no universitātes, tāpēc to vērtēju ļoti pozitīvi. Lasīju presē, ka jauniešiem ir ļoti grūti izvēlēties, ko studēt. Tāpēc ļoti novērtēju skolēnu iespēju piedalīties Ēnu dienās. Pērnā gada decembrī SEB Unibanka uzņēma vairāk kā 100 skolēnu no visas Latvijas, dodot iespēju redzēt, ko tad īsti cilvēki dara bankā. Tas ir ļoti svarīgi, kad mācoties jūt gandarījumu, mācības patīk un aizrauj, nevis mācīties sagadīšanās pēc.

- Vai Jums arī bija sava ēna?

Mana ēna bija ļoti jauka 11. klases skolniece, kas nāca ar pārliecību, ka vēlās nākotni saistīt ar finanšu vai ekonomikas jomu. Viņa bija pārsteigta par to, ko bankā dara un ko var izdarīt, jo darbības lauks ir ļoti plašs. Viņas abi vecāki ir skolotāji un kā viņa pati atzina: “Tētis man stāstīja mājās, ko dara bankā, bet šobrīd es sapratu, ka tētis par banku darbu zina pavisam nedaudz.”

- Vai viņa nebija pārsteigta par to, kā Jūs visu paspējat?

Ir tā, ka, jo lielāks vadītājs, jo jautājumu loks ir plašāks. Es pati reizēm sevi apbrīnoju, kā spēju pārslēgties no cilvēciskas vai pārvaldes problēmas uz miljonu darījumiem. Mani aizrauj izaicinājums, jo darbs SEB Unibankā nav rutīnas darbs - katru mēnesi notiek pārmaiņas.

- Vai ir atšķirības starp 90.-to gadu sākuma studentiem un 21. gs. studentiem?

Studenti kļuvuši mērķtiecīgāki, bet tajā pašā laikā viņi ir tendēti uz savu izaugsmi un uz savu diplomu. Kad es studēju 90.-to gadu sākumā, mēs vairāk mācījāmies kolektīvi - galvenais, lai visiem viss ir izdarīts, bet mūsdienu studentiem ir raksturīgs mērķtiecīgums, kas ir orientēts uz sevi. Tam ir gan savi plusi, gan mīnusi.

- Vai agrāk bija vieglāk mācīties?

Viennozīmīgi vieglāk, jo informācijas bija mazāk, taču no otras puses bija sarežģītāk iegūt informāciju, nebija daudzu grāmatu. Tagad studentiem ir tik daudz iespēju - internets, iespēja braukt uz citām valstīm, apmaiņas iespējas, bibliotēku fondu paplašinājums.

- Vai, iegūstot maģistra grādu ekonomikā, bija arī citi darba piedāvājumi?

Pieprasījums pēc augstas klases profesionāļiem, kas ieguvuši gan labu izglītību, gan praktisko pieredzi, būs vienmēr. Nenoliegšu, arī man ir piedāvātas izaugsmes iespējas citos uzņēmumos, tomēr esmu skaidri pateikusi, ka mani saista šī brīža izaicinājumi un vēlos sevi pierādīt SEB Unibankā.

- Kādi ir Jūsu nākotnes plāni profesionālajā dzīvē?

Kā viens no nākamiem soļiem profesionālajā dzīvē ir iegūt Zvērināta revidenta kvalifikāciju, taču, lai to izdarītu, ir nepieciešama 10 gadu prakse revīzijā. Iespējams, ka es vēlētos iegūt MBA grādu, taču tas ir laika jautājums.

- Ko Jūs novēlētu tiem studentiem, kas ir sākuši plānot savu karjeru?

Es novēlētu uzsākt savu karjeru tajā jomā, kur katrs redz savu piepildījumu, jo tad arī radīsies gandarījums par paveikto un gribēsies nākt uz darbu, un būs motivācija sasniegt vairāk Vēl noteikti nepieciešami izaicinājumi, jo bez tiem neiztikt!


21.02.2008.