Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
No čehu valodas līdz starptautiskam uzņēmumam
Pēdējās izmaiņas veiktas:
02.07.2010

 Kitija Balcare, Universitātes Avīze
Aiga Veckalne, studējot Latvijas Universitātē Baltu filoloģiju, kā „C” daļas kursu izvēlējās čehu valodu, pat nenojaušot, kā tas mainīs viņas turpmāko dzīvi. Tagad Aiga ir viena no starptautiskā uzņēmuma „Skrivanek Grupa” reģionālajām direktorēm. Šobrīd Aigas pārraudzībā ne tikai Baltijas valstu, bet arī Slovēnijas, Bulgārijas, Ungārijas un Krievijas filiāles.

Sarunā Aiga dalās pārdomās par nejaušībām, „iekāpšanu cita kurpēs”, filologa dzīves ceļiem, čehu valodas šarmu, vēl neīstenotajiem sapņiem, kā arī šodienas Latvijas situāciju un jauniešiem.


- Kāpēc izvēlējāties studēt Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē Baltu filoloģiju?

Vidusskolas 12. klasē uzvarēju latviešu valodas un literatūras Republikas mēroga olimpiādē un varēju iestāties Baltu filologos un mācīties budžeta grupā bez konkursa. Toreiz man bija vairākas domas. Bija ideja doties mācīties par juristu. Visu apsverot, izvēlējos vieglāko ceļu un to, kas turklāt arī interesēja – valodas un literatūras studijas.

- Dažkārt jaunieši domā, ka mācoties „filologos” tiek izskausts radošums. Kāda ir Jūsu pieredze

Studējot Baltu filoloģiju, teorijas ir tiešām ļoti daudz, taču tas nenozīmē, ka tiek izskausts radošums. Drīzāk tas netiek īpaši veicināts.
Jāatzīst, ka studijas man deva ne tikai teorētiskās zināšanas – ja es nestudētu „filologos”, noteikti nebūtu sākusi mācīties čehu valodu, nebūtu satikusi draugus un nebūtu nokļuvusi šajā uzņēmumā.

- Tātad, kas ir Jūsu ieguvumi?

Filoloģiskā izglītība iemāca spēju lasīt, apkopot un analizēt informāciju, tikt galā ar lielu informācijas daudzumu, tā disciplinē, lai lasītu daudz un dažādās valodās. Filoloģiskā izglītība paplašina redzesloku, jo tās nav tikai daiļliteratūras vai gramatikas studijas vien. Mācību procesā tiek apgūta arī vēsture, filozofija, psiholoģija un daudzi citi priekšmeti.
Manuprāt, filoloģijas studijas nodrošina tādu izglītības bāzi, uz kuras var lieliski attīstīt vēl citas zināšanas un prasmes. Piemēram, filologs var apgūt zināšanas un prasmes jurisprudencē vai biznesā un tādējādi paplašināt savas iespējas darboties dažādās jomās.


- Tātad Jūsu izvēle kādā no lekciju kursu atlasēm krita uz čehu valodu. Kā tas notika?

Tā laikam bija vēl viena nejaušība, tāpat kā Filoloģijas fakultātes izvēle. Toreiz nolēmu mācīties vēl vienu valodu. Togad čehu valodas kurss tika piedāvāts ne tikai slāvu filologiem, kam tas ir obligāts, bet visiem interesentiem kā „C” daļas kurss.  Sākumā grupā bijām tikai pieci cilvēki. Pamazām pārējie atteicās. Beigās paliku viena pati, jo čehu valoda patika un saistīja. Pēc tam aizbraucu uz čehu valodas vasaras skolu Brno, bet pēc tam saņēmu stipendiju, lai studētu pusgadu Kārļa Universitātē Prāgā. Mācoties Prāgā, ieguvu labus draugus, bet pēc pāris gadiem saņēmu piedāvājumu strādāt čehu uzņēmumā „Skrivanek Grupa”, kas vēlējās atvērt filiāles Baltijā. Piedāvājumam piekritu un joprojām šeit strādāju.


- Cik ilgam laikam bija jāpaiet, lai čehu valoda tiktu apgūta atbilstošā līmenī, lai to varētu lietot gan ikdienā, gan darbā?

Čehu valodu mācījos gadu Latvijas Universitātē kā „C” daļas kursu, bet lekcijas bija tikai reizi nedēļā. Atceros, ka, aizbraucot uz Prāgu, neko daudz nesapratu, tomēr pēc mēneša, braucot tramvajā, pēkšņi apjautu, ka saprotu, ko cilvēki man apkārt runā.
Pēc pusgada Kārļa Universitātē pratu čehu valodu jau pietiekami labi, laikam pat labāk nekā tagad, jo šobrīd runāt čehu valodā sanāk retāk, līdz ar to kaut kas arī mazliet aizmirstas.


- Jūsu radošajā pieredzē nozīmīgu vietu ieņem operas „Nāra” un „Jenūfa” libretu tulkojumi, kā arī čehu dzejnieka Konstantīna Bībla poēmas „Jaunais Ikars” parindenis latviešu dzejniekam Kārlim Vērdiņam.

Daiļliteratūras tulkošana ir mans pagaidām nepiepildītais sapnis. Vēlos iztulkot stāstus vai romānu, jo mani ļoti saista radošais tulkotāja darbs. Tulkotāja izaicinājums ir pasniegt tulkojumu tā, lai lasītājs nejustu, ka nelasa oriģinālu.


- Kas ir Jūsu ikdienas pienākumi kā „Skrivanek Grupas” Baltijas valstu, Krievijas, Ungārijas, Slovēnijas un Bulgārijas filiāļu reģionālajai direktorei?

Tā ir tipiska uzņēmuma vadītājas ikdiena - uzņēmuma budžeta plānošana un finanšu vadība, arī personāla vadība, mārketinga aktivitāšu plānošana, stratēģiskā vadība un citi pienākumi un izaicinājumi.


- Kas, Jūsuprāt, laikā, sākot no augstskolas sola līdz šim amatam, ir bijuši kritiskākie vai būtiskākie punkti?

Noteikti laiks, kad sāku strādāt „Skrivanek Latvia”, jo bez ekonomiskās izglītības bija grūti. Bija lietas, kuras nezināju, piemēram, grāmatvedības pamati. Tas bija kā lēciens aukstā ūdenī, kad ir jācenšas peldēt. Katra nākamā kļūda dod papildus mācību.


- Kādus Jūs redzat mūsdienu jauniešus?

Manuprāt, viņiem ir milzīgas iespējas. Tā ir cita paaudze, jo, piemēram, mūsu „pēcpadomju” paaudzei aizbraukšana mācīties uz ārzemēm jau vidusskolas laikā bija kaut kas īpašs. Tagad tā ir ikdiena. Tāpat kā dalība dažādos projektos. Šobrīd ir daudz iespēju svešvalodu apgūšanai, pat hobiju dažādībai. Tie, kas šīs iespējas izmanto, pavisam noteikti dzīvē būs ieguvēji.


- Kas ir tas, ko, iznākot ar filologa diplomu no augstskolas, var atrast darba tirgū?

Jāņem vērā, ka filologa izglītība ir vairāk vispārīga akadēmiska izglītība, nevis profesionāla. Manuprāt, iespējas ir plašas un nemaz nav saistītas ar vienu konkrētu jomu. Daudzi kļūst par žurnālistiem, redaktoriem, korektoriem, reklāmas tekstu autoriem, tulkotājiem, skolotājiem u.tml.


- Secinot no Jūsu pieredzes, nav jābaidās no tām jomām, kas pirmajā brīdī it kā nešķiet saistītas ar paša izglītību?

Tieši tā. Ir noteikti jāmēģina!


- Kādas ir Jūsu nākotnes vīzijas šobrīd?

Ņemot vērā situāciju valstī, kad ekonomiskās augšupejas „ballīte” ir beigusies un mums ir jārēķinās ar „paģiru” sekām, mana vēlme ir noturēt uzņēmuma stabilitāti un iespēju robežās - arī attīstību. Jāprot pielāgoties apstākļiem un tikt galā ar to, kas varētu notikt.


- Kas, Jūsuprāt, ir bijis par pamatu Jūsu karjeras attīstībai? Kas ir Jūsu veiksmes atslēgas?

Veiksmes atslēgas ir tāds labs mīts. Ja tādas būtu zināmas, mēs jau visi būtu ļoti veiksmīgi. Domāju, lai dzīvē kaut ko sasniegtu, ir jāiegulda darbs. Arī „ģēnija definīcija” taču ir 98% darba un tikai 2% talanta. Manuprāt, visa pamatā ir neatlaidīgs darbs.
Vēl ir būtiski prast paskatīties uz lietām no citas puses, tas ir, iekāpt „cita kurpēs”. Varbūt tas ne vienmēr izdodas, bet, kad izdodas saprast cita cilvēka skatījumu, izrādās, ka patiesība ir kaut kur pa vidu, un ir vieglāk rast kompromisu.

 

05.11.2008.